Kerava un Sipo sāk gatavošanos kopīgai nodarbinātības un uzņēmējdarbības jomai

Keravas pilsēta un Sipo pašvaldība, sadarbojoties, sāk gatavot risinājumu TE pakalpojumu sniegšanai.

Sagatavošanās darbi ir saistīti ar tā dēvēto TE24 reformu, kurā no 2025.gada sākuma atbildība par darba meklētājiem un uzņēmumiem un citiem darba devējiem piedāvātajiem darbaspēka pakalpojumiem no valsts tiks nodota pašvaldībām. Sipo un Kerava kopīgā nodarbinātības un biznesa jomā cenšas atrast risinājumu, kas der abiem.

TE24 reformas mērķis ir virzīt nodarbinātības un biznesa pakalpojumus tuvāk klientiem. Mērķis ir izveidot pakalpojumu struktūru, kas vislabākajā iespējamajā veidā veicina darbinieku ātru nodarbinātību un palielina darba un biznesa pakalpojumu produktivitāti, pieejamību, efektivitāti un daudzpusību.

Pakalpojumi no valsts tiek nodoti pašvaldībai vai sadarbības zonai, kas sastāv no vairākām pašvaldībām, kurās ir jābūt vismaz 20 000 cilvēku lielam darbaspēkam. Kopā Sipo un Kerava atbilst šai prasībai par nepieciešamo darbaspēku.

Par sadarbības zonas veidošanu jāvienojas līdz 2023.gada oktobra beigām. Atbildība par pakalpojumu organizēšanu pašvaldībām tiks nodota 1.1.2025. gada XNUMX. janvārī.

Līdz šim Sipo ir iesaistījies kopīgas nodarbinātības zonas sagatavošanā ar Porvo, Loviisa, Askola, Myrskylä, Pukkila un Lapinjärvi. Sipo mērs Mikaels Grannass saka, ka gatavošanās ar pārējām Austrumusimā pašvaldībām beidzas ar modeli, kas ne visos aspektos atbilst Sipo.

– Šajā Austrumusimā modelī Porvo praktiski būtu balsstiesības, turklāt valsts iemaksas būtu koncentrētas kopējā katlā. Šie ir Sipo sliekšņa jautājumi. Tagad kopā ar Keravu strādājam, lai sagatavotu risinājumu, kas der abām pusēm. No biznesa puses mūsu sadarbība jau ir vērsta uz Centrālo Ūsimā, tāpēc sadarbība ar Keravu arī TE pakalpojumos Sipo ir dabiska iespēja, saka Grannas.

Keravas pilsētas domes priekšsēdētājs Marku Pyykkola stāsta, ka Kerava, kā to prasa dome, ir sagatavojusi iesniegumu atkāpes atļaujas saņemšanai, lai veidotu savu nodarbinātības zonu.

-Tomēr kopīga nodarbinātības zona ar Sipo būtu drošāka iespēja, kad valsts pārvalde lemj par veidojamām nodarbinātības jomām, un tas nav pretrunā ar Vantaa parakstīto nodomu līgumu, norāda Pyykkölä.