Dzīvnieki

Centrālās Ūsimā vides centra veterinārās aprūpes nodaļa ir atbildīga par pamata veterinārajiem pakalpojumiem mājas un komunālajiem dzīvniekiem biroja un ārkārtas darba laikā. Veterinārais birojs atrodas Tuusulā Sulas rajonā Majavantie 10. Veterinārie pakalpojumi ir paredzēti Keravas, Järvenpää, Tuusula un Nurmijärvi iedzīvotāju mājdzīvniekiem.

Dežūras laiks

Darba dienās no 15:08 līdz 15:08, brīvdienās P 0600:14241 līdz pirmdienai XNUMX:XNUMX un svētku dienās. Jūs varat sazināties ar veterinārārstu pa tālruni XNUMX XNUMX.

Pēc tam, kad zvans ir novirzīts uz neatliekamās palīdzības operatoru, no zvanītāja tiks iekasēta maksa par minūti papildus vietējā tīkla vai mobilā tālruņa maksai saistībā ar telefona rēķinu.

Pieraksts

Darba dienās no 8.00:10.00 līdz 040:314, tālrunis 3524 040 314 vai 4748 XNUMX XNUMX.

Keravā brīvi atrastos kaķus, suņus un citus mājdzīvniekus var nogādāt Dzīvnieku labturības centrā un Hoitola Onnentassuu Riihimäki. Atrastie dzīvnieki tiek turēti telpās 15 dienas pēc atrašanas.

Dzīvnieku aizsardzība

Veterinārārsti no Centrālās Ūsimā vides centra ir atbildīgi par pašvaldības dzīvnieku aizsardzības uzraudzību, vadību un izglītošanu Keravas pilsētas teritorijā. Pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz paziņojumiem. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktajās vietās regulāri tiek veiktas pārbaudes.

Paziņojumus par dzīvnieku aizsardzību un paziņojumus par iespējamu nelegālu dzīvnieku ievešanu var sūtīt uz e-pastu: elainsuojelu@tuusula.fi

Steidzamos gadījumos sazināties ar kontroles veterinārārstu, tālr.040 314 4756.

Ja atrodat mirušu mājdzīvnieku, ziņojiet par savu atklājumu atrasto dzīvnieku patversmei Onnentassuu, jo mājdzīvnieka īpašniekam, iespējams, ir nepieciešama informācija par savu mīluli.

Kad mājdzīvnieks nomirst, dzīvnieku var kremēt vai aprakt.

Norādījumus par beigta mājdzīvnieka apglabāšanu un kremēšanu var atrast Pārtikas aģentūras mājaslapā.

Avarējot ar suni vai kaķi, cietušajam dzīvniekam ir jāpalīdz. Dzīvnieka, kuram nepieciešama palīdzība, pamešana saskaņā ar likumu ir noziegums (ELS 14.§). Ja iebraucat dzīvnieka avārijā ar suni vai kaķi, apturiet savu automašīnu drošā vietā. Mājdzīvnieku nedrīkst eitanāzēt, taču lēmumu par eitanāziju vienmēr pieņem veterinārārsts vai policija. Dzīvnieks, kurš izskatās beigts, var būt paralizēts vai saspiests līdz nekustīgumam. Tomēr dzīvniekam ir labas izredzes atveseļoties, ja to var ārstēt veterinārārsts.

Sazinieties ar veterinārārstu (Centrālā Ūsimā vides centrs)

Centrālās Ūsimā apgabalā par kolāru, kas braukts ar lielākiem savvaļas dzīvniekiem, piemēram, briežiem, jāziņo Centrālās Ūsimā Medību apsaimniekošanas asociācijai, tālr. 050 3631 850.

Dzīvnieku aizsardzības likums uzliek par pienākumu palīdzēt ievainotam dzīvniekam. Tuvākā dzīvnieku slimnīca, kas ārstē savvaļas dzīvniekus Keravā, ir Korkeasaari savvaļas dzīvnieku slimnīca, tel.040 334 2954 (zooloģiskā dārza darba laikā). Varat arī saņemt papildu norādījumus no savvaļas dzīvnieku slimnīcas, lai nodrošinātu dzīvnieka vajadzību pēc palīdzības.

Uz neatliekamās palīdzības centru 112 var zvanīt šādos gadījumos:

• dzīvnieks apdraud cilvēkus vai rada nekārtības.
• tas ir par steidzamu dzīvnieku aizsardzības lietu, piemēram, par pašlaik notiekošo nežēlīgo izturēšanos pret dzīvniekiem.
• ja sastopaties ar smagi ievainotu dzīvnieku.
  Ieraugot savvaļas dzīvnieku pilsētas priekšpilsētā, nav jākrīt panikā vai jāzvana palīdzības centram.
  Ja dzīvnieks atrodas vietā, kur pats nevar tikt ārā, var lūgt palīdzību Glābšanas dienesta situāciju centrā. Centrālās Ūsimā glābšanas dienests darbojas Keravas reģionā, un situāciju centrs (klientu apkalpošana) ir sasniedzams pa tālruni 09 8394 0000.

Savvaļas dzīvnieku mazuļi var šķist pamesti, taču māte, visticamāk, uzraudzīs situāciju tuvumā un atgriezīsies pie mazuļa pēc cilvēka aiziešanas. Piemēram, rusak cāļi var tupēt vieni savās vietās, lai gan viņiem nav nepatikšanas. Neaiztieciet dzīvniekus bez speciālista norādījumiem, jo ​​cilvēki var nodarīt kaitējumu savvaļas dzīvniekiem, iejaucoties to dzīvē. Kad esat atradis cāli, kas savvaļā izskatās pamests, ir svarīgi lūgt ekspertam sīkākus norādījumus.

Konsultatīvā palīdzība pieejama Galvaspilsētas reģiona Dzīvnieku aizsardzības biedrībā, neatliekamās palīdzības tālr. 045 135 9726.

Ja atrodat mazu savvaļas dzīvnieku mirušu, varat to izmest kopā ar vispārējiem atkritumiem. Tomēr parūpējies par roku aizsardzību ar aizsargcimdiem, jo ​​savvaļas dzīvniekiem ir slimības, kuras var pārnēsāt cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Dzīvnieka kažokā var būt, piemēram, izžuvuši izdalījumi, kas rada infekcijas risku. Nepieciešamības gadījumā var vērsties arī Keravas pašvaldības tehniskajos dienestos, tādā gadījumā pilsēta dzīvnieku likvidēs.

Atrodot lielu savvaļas dzīvnieku, sazinieties ar Centrālās Ūsimā vides centra kontroles veterinārārstu, tālr.040 314 4756.

Sazinieties ar kontroles veterinārārstu arī tad, ja vienā un tajā pašā vietā atrodat vairākus beigtus dzīvniekus. Pēc tam uzraugošais veterinārārsts izvērtē, vai tā varētu būt dzīvnieku lipīga slimība, piemēram, putnu gripa.

Pilsēta katru gadu cīnās ar žurkām sabiedriskās vietās. Par kaitīgo dzīvnieku iznīcināšanu no dzīvojamām teritorijām ir atbildīgs īpašuma īpašnieks vai apsaimniekotājs saskaņā ar Veselības aizsardzības likumu. Ja dzīvojamajā rajonā tiek novērots daudz žurku, varat ziņot par problēmu Centrālās Ūsimā vides centra vides veselības departamentam (tālr. 09 87 181, yaktoimisto@tuusula.fi).

Vajadzības gadījumā vides veselība var novērtēt, vai vienģimenes māju, savrupmāju vai daudzdzīvokļu māju teritorijā nav tik daudz žurku, ka tās var radīt veselības problēmas. Šajā gadījumā veselības inspektors var apmeklēt norādīto vietu ar apskati, lai izvērtētu veselības apdraudējumu un nepieciešamības gadījumā informētu apkārtnes iedzīvotājus par pastiprināto žurku problēmu vai pieprasīt īpašumam veikt pasākumus žurku problēmas risināšanai.

Žurku kontrolē profilakse ir svarīga. Īpašuma atkritumu apsaimniekošana jāorganizē tā, lai žurkas vai citi dzīvnieki nevarētu nokļūt atkritumu konteinerā vai kompostē, kurā ir virtuves bioatkritumi. Jums vajadzētu arī pārtraukt putnu barošanu, ja apgabalā ir žurkas. Lai novērstu žurku problēmu, putnu barošanu nekad nevajadzētu organizēt tieši no zemes.

Peles un žurkas var iznīcināt ar ēsmu. Nogalināmajiem slazdiem jābūt pietiekami efektīviem, lai noķertais dzīvnieks neciestu. Slazds jānovieto tā, lai tas nekaitētu citiem, un tas jāpārbauda katru dienu. Ar slazdu nedrīkst rīkoties ar kailām rokām, jo ​​cilvēka roku smaka var atturēt grauzējus no slazda.

Ja neviena cita metode nedarbojas, lai cīnītos ar žurku problēmu, jums ir jāizmanto rodenticīdi. Tomēr indes izmantošana ir pēdējā iespēja grauzēju iznīcināšanai. Tikai profesionāļiem ir tiesības indēt. Grauzēju indes ir bīstamas citiem zīdītājiem un putniem, ja tie ēd indi, un tāpēc grauzēju indes vienmēr ievieto aizsargātās ēsmas kastēs. Saindēt ar žurkām drīkst tikai profesionālis ar grādu kaitēkļu apkarošanā, lai saindēšanos varētu veikt droši.